DCPV - skolas nolikums

                                                                                                APSTIPRINĀTS

ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2011.gada ­­­­­­­17.oktobrī

rīkojumu Nr.509

 

 

DAUGAVPILS CELTNIEKU PROFESIONĀLĀS VIDUSSKOLAS

NOLIKUMS

 

 

I . Vispārīgie jautājumi

 

1. Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola (turpmāk – izglītības iestāde) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.

 

2. Izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī izglītības iestādes nolikums.

 

3. Izglītības iestādei ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss, tai ir konti Valsts kasē. Izglītības iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu izglītības iestādes nosaukumu valsts valodā. Izglītības iestādei ir sava simbolika (logotips).

 

4. Izglītības iestādes pilns nosaukums ir Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola.

 

 

5. Izglītības iestādes juridiskā adrese: Jātnieku iela 87, Daugavpils, LV-5410.

 

 

6. Izglītības iestādes oficiālā elektroniskā pasta adrese: dcpvsekretare@inbox.lv; inara.ostrovska@inbox.lv.

 

7. Izglītības iestādes oficiālā mājas lapas adrese: www.dcpv.lv.

 

8. Izglītības programmu īstenošanas vieta – Jātnieku iela 87, Daugavpils.

 

II. Izglītības iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

 

9. Izglītības iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, īstenot izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartos noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu.

 

10. Izglītības iestādes darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas izglītības programmas.

 

11. Izglītības iestādes uzdevumi:

11.1. nodrošināt iespēju iegūt profesionālo izglītību un kvalifikāciju, kā arī vispārējās zināšanas un prasmes;

11.2. sagatavot darba tirgum kvalificētus speciālistus ar vispusīgām teorētiskajām zināšanām un praktiskām iemaņām;

11.3. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

11.4. radīt labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai;

11.5. racionāli izmantot izglītības iestādei iedalītos finanšu līdzekļus, valsts kustamo un nekustamo mantu.

 

III. Īstenojamās izglītības programmas

 

12. Izglītības iestāde īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, pedagoģiskās korekcijas, izlīdzinošā kursa programmas vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, profesionālās tālākizglītības programmas izglītības tematiskajās jomās – ražošana un pārstrāde, arhitektūra un būvniecība, inženierzinātnes un tehnoloģijas, saskaņojot tās ar ministriju.

 

 

IV. Izglītības procesa organizācija

 

13. Izglītojamo uzņemšana, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no izglītības iestādes notiek saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, ministrijas noteikto izglītojamo uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas kārtību profesionālās izglītības iestādēs.

 

14. Izglītības iestāde var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai.

 

15. Minimālo izglītojamo skaitu valsts finansēto izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

 

16. Izglītības procesu izglītības iestādē reglamentē Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī profesiju standartu un valsts profesionālās izglītības standartu prasībām atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

 

17. Profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver:

17.1. teorētiskās mācības vispārizglītojošos un profesionālajos mācību priekšmetos;

17.2. praktiskos darbus un patstāvīgos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi.

 

18. Klātienes izglītojamiem:

18.1. mācību slodze nedēļā vienā profesionālās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

18.1.1. izglītojamiem līdz 18 gadu vecumam – 36 mācību stundas;

18.1.2. izglītojamiem, sākot ar 18 gadu vecumu – 40 mācību stundas;

18.2.  kopējo brīvdienu skaitu mācību gadā nosaka atbilstoši profesionālās izglītības programmai.

18.3.  vakara nodaļas darbību nosaka izglītības iestādes iekšējs normatīvs akts.

 

19. Neklātienes izglītojamo darba organizāciju nosaka izglītības iestādes iekšējs normatīvs akts.

19.1. Izglītības iestāde īsteno e-apmācību.

 

20. Izglītības iestāde nosaka mācību stundas ilgumu 40 minūtes.

 

21. Izglītojamo mācību sasniegumi – zināšanas, prasmes un iemaņas vērtē 10 ballu sistēmā vai ar vērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

 

22. Izglītības iestādes struktūru un mācību materiālo bāzi izveido atbilstoši licencētajām un akreditētajām izglītības programmām.

 

23. Mācību praksi izglītības iestāde organizē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai mācību prakses organizēšanas kārtībai.

 

V. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

 

24. Izglītības iestādes vadītāju (turpmāk – direktors) pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas valsts sekretārs.

 

25. Direktora atbildība noteikta Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos. Direktora pienākumi un tiesības ir noteikti direktora amata aprakstā.

 

26. Direktora vietniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo direktors. Direktora vietnieku tiesības un pienākumi ir noteikti amata aprakstos.

 

27. Izglītības iestādes pedagogus darbā pieņem un no darba atbrīvo direktors. Izglītības iestādes pedagogu pienākumus un tiesības nosaka Izglītības likums un tie ir noteikti katra darbinieka amata aprakstā.

 

28. Izglītības iestādes saimnieciskos darbiniekus un citus darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo direktors. Saimniecisko darbinieku un citu darbinieku pienākumi noteikti amatu aprakstos.

 

VI. Izglītojamā tiesības un pienākumi

 

29. Izglītojamā tiesības un pienākumi noteikti Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktos.

 

30. Izglītojamie saņem stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

VII. Izglītības iestādes pašpārvalde

 

31. Izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu, kompetenci un darbības kārtību nosaka šis nolikums un pašpārvaldi reglamentējošie iekšējie normatīvie akti.

 

32. Izglītības iestādes padomei, pedagoģiskai padomei, izglītojamo pašpārvaldei ir konsultatīvs raksturs.

 

33. Izglītības iestādes padomē ir vairāk kā puse nozares profesionālo organizāciju un darba devēju pārstāvji, pārējie - pedagogi un citi izglības iestādes darbinieki, izglītojamie un viņu vecāki.

34. Izglītības iestādes padomes sastāvu nosaka izglītības iestādes padomes reglaments. Izglītības iestādes padomes vadītāju ievēl izglītības iestādes padomes sapulcē. Izglītības iestādes padomi sasauc padomes vadītājs ne retāk kā reizi semestrī un sēdes norisi protokolē.

 

35. Izglītības iestādes padomes funkcijas:

35.1. izstrādāt perspektīvus izglītības iestādes darbības virzienus;

35.2. sagatavot priekšlikumus par izglītības iestādes budžeta un citu finanšu līdzekļu izlietojumu;

35.3. sniegt ieteikumus attiecībā uz būtiskiem ar mācību, audzināšanas, saimniecisko un finanšu darbību saistītiem jautājumiem, izglītojamo un darbinieku materiālā nodrošinājuma un sadzīves problēmām;

35.4. izvērtēt izglītības iestādē īstenojamo projektu izstrādes virzienus, projektu ieviešanas gaitu un rezultātus.

 

36. Pedagoģiskā padome risina ar izglītības iestādes mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Tās darbību nosaka pedagoģiskās padomes reglaments. Pedagoģisko padomi vada direktors. Tās sastāvā ir visi izglītības iestādē strādājošie pedagogi, to sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes norisi protokolē.

 

37. Izglītojamo pašpārvalde ir koleģiāla izglītojamo institūcija. To pēc savas iniciatīvas veido izglītojamie, tā risina jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm izglītības iestādē. Tās darbību nosaka izglītojamo pašpārvaldes reglaments.

 

VIII. Izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšana kārtība

 

38. Izglītības iestāde saskaņā ar izglītības iestādes nolikumu patstāvīgi izstrādā izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

 

39. Izglītības iestāde saskaņo iekšējos normatīvos aktus ar ministriju atbilstoši ministrijas noteiktajai tās padotībā esošo tiešās pārvaldes iestāžu iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas kārtībai.

 

IX. Finansēšanas avoti

 

40. Ministrija nosaka valsts finansēto vietu skaitu attiecīgajās profesionālās izglītības programmās, un tajās izglītības ieguve ir bez maksas.

 

41. Izglītības iestādes finansēšanas avoti:

41.1. valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

41.2. papildus finanšu līdzekļi, kurus izglītības iestāde var saņemt:

41.2.1. no fiziskām un juridiskām personām ziedojumu un dāvinājumu veidā;

    41.2.2. sniedzot maksas pakalpojumus, lai nodrošinātu valsts kustamās un nekustamās mantas racionālu izmantošanu un izglītības iestādes darbības mērķu sasniegšanu.

41.2.3. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

    41.2.4. citi ieņēmumi.

 

42. Mācības neklātienes, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, interešu izglītības (papildu valsts budžeta finansētajam interešu izglītībai) un citās izglītības programmās finansē pasūtītājs.

 

X. Saimnieciskā darbība

 

43. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā direktors ir tiesīgs slēgt līgumus par dažādu izglītības iestādes darbībai nepieciešamo darbu veikšanu.

 

44. Izglītības iestāde var sniegt ēdināšanas, dienesta viesnīcas, ārpusstundu darba un citus pakalpojumus saistībā ar izglītības iestādē īstenojamām izglītības programmām.

 

45. Izglītības iestāde paralēli izglītības iestādes pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus.

 

XI. Reorganizācijas un likvidācijas kārtība

 

46. Izglītības iestādi reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc ministrijas priekšlikuma.

 

XII. Izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

 

47. Izglītības iestāde izstrādā nolikumu, pamatojoties uz Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un paraugnolikumu. Izglītības iestādes nolikumu apstiprina ministrija.

 

48. Grozījumus izglītības iestādes nolikumā var izdarīt pēc izglītības iestādes pedagoģiskās padomes vai izglītības iestādes padomes priekšlikuma. Grozījumus nolikumā apstiprina ministrija.

 

XIII. Citi jautājumi

 

49. Izglītības iestāde komplektē bibliotēkas fondu, veic tā uzskaiti, izmanto un saglabā to saskaņā ar Bibliotēku likumu, Izglītības likumu un citiem bibliotekāro pakalpojumu sniegšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

50. Izglītības iestāde kārto lietvedību, pamatojoties uz ikgadējo izglītības iestādes izstrādāto lietu nomenklatūru.

 

51. Izglītības iestāde kārto arhīvu, pamatojoties uz Arhīvu likumu.

 

52. Izglītības iestāde ievada un aktualizē informāciju par izglītojamiem un pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un izglītības valsts statistikas pārskatus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību.

 

53. Higiēnas, ugunsdrošības un darba drošības ievērošana izglītības iestādē tiek nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām higiēnas, ugunsdrošības un darba drošības jomā.

 

54. Izglītības iestāde veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramības aizsardzībai attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

 

55. Izglītības iestādes amatpersonas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

56. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

Direktore                                                                                                                   Ināra Ostrovska